Indivīdam jāmācās sasniegt briedums. Iepriekšējo dzīvju pieredze viņam ir pozitīva, gaiša, bet ierobežota. Viņš joprojām ir bērns, kurš pieradis cīnīties par savu pakļauto stāvokli. Viņš ir mūžīgais bērns, kurš vēlas par katru cenu atrasties vecāku uzmanības centrā., drošībā, aizsargāts un aprūpēts. Viņš neiebilst, ja viņa vietā izlemj citi. Šis cilvēks var pat saslimt ja jūt, ka uz mīlestību, kas pienākas viņam, pretendē kāds cits.

Gatavojoties pieaugušo dzīvei viņam grūti spert izšķirošo soli. Viņš nejūtas tai gatavs. Zemapziņā cilvēks jūt, ka ieejot pieaugušo pasaulē, viņam neatliekami būs jāķeras pie galveno karmisko uzdevumu pildīšanas un risināšanas. Viņi to labprāt atliktu uz nenoteiktu laiku. Bieži cilvēki ar šādu mezglu stāvokli nodarbojas ar politiku, jo valsti izjūt kā ģimeni. Viņi ir uzticīgi gan ģimenei, gan dzimtenei. Uzdevums, ko šiem cilvēkiem nākas risināt šajā dzīvē ir māka atbrīvoties. Viņam ir tendence uzkrāt un nest līdzi sev visu no iepriekšējām un tagadējās dzīves, tādējādi kļūstot par emociju un atmiņu miskasti. Tas atņem daudz emocionālās enerģijas, iztukšo, neatstāj spēkus tagadnei un nākotnei. Ik pa laikam viņš pārbauda līdzcilvēku pacietību, liekot tiem risināt savs emocionālās problēmas. Galvenais karmiskais uzdevums viņam ir atrast un realizēt ideālu – nozīmīgāku kā paša dzīve. Pakļaut visu tā īstenošanai, uzņemties atbildību, nest to neraugoties uz grūtībām. Augt un attīstīties intelektuāli, sasniegt augstākās virsotnes un ienirt visdziļākos ūdeņos. Daudz un nenogurstoši strādāt.