Šis cilvēks var būt galēji neizlēmīgs, sapinies ikdienas norišu duālismā, lietu un cilvēku neviennozīgajā mijiedarbībā. Viņš vēlas būt labs visiem, viņš patiešām redz, kaut pagaidām virspusēji, ka katram ir sava taisnība. Šis indivīds nevēlas saistīties ar vienu līdz ar to zaudēt otru. Viņš grib saglabāt objektīvu attieksmi pret visiem, bet tas ir iespējams tikai uz attiecību kvalitātes rēķina. Šī pozicija viņam veiksmīgi ļauj pielāgoties visam un visiem. Vislabāk viņš jūtas situācijā, kuru var raksturot ar vārdiem - viens no. Kopības apziņa, kas viņu vieno ar kādu ideju vai grupu kurā viņu pieņem, atbrīvo no nepieciešamības pēc noteikta personīgā viedokļa. Iekšēji viņš var būt ārkārtīgi sadrumstalots, tik atkarīgs no apstākļiem, ka viņam ir ļoti grūti uzstādīt sev konkrētu mērķi. Dienas paiet steigā un burzmā, tikai ar nožēlu jāsecina, ka mērķis nav kļuvis nedz skaidrāks, nedz tuvāks. Iepriekšējā inkarnācijā cilvēkā nav izveidojusies viengabalaina identitātes sajūta. Viņš var būt mainīgs kā hamelions. Viņš ir ļoti aktīvs, bet ja apstākļi to liedz-kļūst nervozs. Var pienākt dzīvē brīdis, kad jāizlemj –dzīvot pilsētā vai laukos? Tas var būt nopietns konflikts starp vecajām nostādnēm un jauno virzienu. Zemapziņā iekodēta nepieciešamība just sev apkārt cilvēkus, bet šīs inkarnācijas uzdevums ir iemācīties koncentrēties, attālināties no ikdienas burzmas, no faktu un notikuma jūkļa un tuvoties lielajām patiesībām, kuras atklājas vien klusumā. Gandrīz vienmēr viņam dzīves virzienu norāda vecāki, vai kāds autoritatīvs cilvēks, guru. Parasti tas notiek pēc 28-29 gadu sasniegšnas. „Sīs dzīves lielākais uzdevums ir meklēt augstāko gudrību. Bet ,lai ieraudzītu patiesību, pašam jākļūst patiesam. Jāspēj norobežoties no sīkumiem. Jākļūst īstam un dabiskam, bez izlikšanās un uzspēles. Ceļš uz to ir pašā indivīdā, jāmācās vien ieklausīties sevī un sadzirdēt sevi. Kad cilvēks ieraudzīs vienojošo atšķirīgajā un likumsakarīgo nejaušajā, viņš spēs transformēt iegūtās zināšanas augstākajā gudrībā.